Jaunieša iesaistīšana mājas, dārza vai nelielos saimniecības darbos var būt vērtīga pieredze. Tā māca pabeigt iesākto, rūpēties par kopīgu īpašumu un saprast, ka rezultāts rodas no regulāra darba. Taču jauniešu atbildība neveidojas, ja uzdevumi ir neskaidri, pārāk bīstami vai neatbilst jaunieša spējām.
Praktiska pieeja ir vienkārša, vispirms izvērtējiet darba drošību un slodzi, tad vienojieties par konkrētu rezultātu, termiņu un pieaugušā atbalstu. Tā jaunietis iegūst patstāvību, bet mājsaimniecībā saglabājas kārtība un drošība.
Sāciet ar piemērotu darbu
Jaunietim uzticiet darbu, kura mērķis ir saprotams un rezultāts ir redzams. Piemēram, sakārtot malkas novietni, sagrābt lapas, ravēt dobi, nomazgāt dārza mēbeles, sakopt šķūni vai salikt vietās instrumentus.
Pirms uzdevuma došanas pārrunājiet trīs lietas:
- kas tieši ir jāizdara;
- ar kādiem rīkiem drīkst strādāt;
- kad darbs ir uzskatāms par pabeigtu.
Vieta interpretācijai bieži rada neapmierinātību abām pusēm. Norāde sakārto garāžu ir pārāk plaša. Daudz lietderīgāk ir pateikt, Saliec dārza instrumentus pie sienas, izmet bojāto iepakojumu un atstāj eju brīvu.
Šāda kārtība palīdz jaunietim plānot savu darbu un pierast pie atbildības par rezultātu, ne tikai par pavadīto laiku.
Izvērtējiet drošību pirms darba
Būvdarbi, remonts un darbs saimniecībā var ietvert riskus, kurus pieaugušais ikdienā vairs nepamana. Pirms jaunietis sāk darbu, apskatiet vietu kopā, vai grīda nav slidena, vai darba zona ir labi apgaismota, vai rīki ir darba kārtībā un vai tuvumā nav bīstamu vielu.
Jaunietim nevajadzētu uzticēt darbu ar paaugstinātu savainošanās risku, piemēram, darbu augstumā, smagu kravu pārvietošanu, elektrības instalāciju labošanu vai darbu ar tehniku, kuras lietošanai vajadzīga pieredze un īpaša apmācība.
Svarīga ir arī slodze. Darbs dārzā vai pagalmā var šķist vienkāršs, taču ilgstoša ravēšana, smagumu celšana vai monotona darba veikšana karstā laikā nogurdina ātrāk, nekā sākumā šķiet. Ieplānojiet pārtraukumus, ūdeni un iespēju laikus pajautāt pēc palīdzības.
Ja vasarā plānota regulārāka nodarbināšana, noderīgi iepriekš iepazīties ar pusaudžu darba drošības nosacījumiem. Tas palīdz laikus saprast, kuri darbi ir piemēroti un kuri jāatstāj pieaugušajiem.
Noformējiet darbu skaidri
Ja jaunietis tiek iesaistīts regulārā darbā ārpus ģimenes ikdienas pienākumiem, piemēram, palīdz kaimiņam, strādā sezonas darbā vai veic apmaksātus uzdevumus, nodarbinātību ir svarīgi noformēt atbilstoši situācijai un spēkā esošajām prasībām.
Skaidra vienošanās pasargā abas puses. Tajā jābūt saprotamam:
- kāds ir darba apjoms;
- kurā laikā darbs tiek veikts;
- kas nodrošina drošus darba apstākļus;
- kāda ir samaksa, ja tā paredzēta;
- kam jaunietis ziņo, ja rodas problēma.
Ģimenes ietvaros samaksa par labi paveiktu darbu var būt viens no motivēšanas veidiem, taču tai nevajadzētu aizstāt skaidras robežas. Jaunieša pienākums var būt uzturēt kārtībā savu istabu vai palīdzēt ar ikdienas mājas darbiem, savukārt lielāks, papildu uzdevums var būt atsevišķi novērtējams.
Naudas jautājumus ir vērts pārrunāt mierīgi un savlaicīgi. Ja jaunietis sāk patstāvīgi rīkoties ar ienākumiem, viņam jāspēj saprast arī aizņemšanās sekas. Piemēram, ātrie kredīti no 18 gadiem ir finanšu pakalpojums, kura nosacījumi jāizvērtē īpaši rūpīgi, nevis risinājums nepārdomātiem pirkumiem.
Veidojiet patstāvību pakāpeniski
Psiholoģiskā gatavība darbam neveidojas vienā dienā. Dažs jaunietis labprāt sāk darboties, bet ātri zaudē interesi. Cits sākumā izvairās no uzdevumiem, jo baidās kļūdīties vai nav pārliecināts par savām prasmēm.
Pieaugušā uzdevums nav visu izdarīt jaunieša vietā, bet arī negaidīt ideālu rezultātu pirmajā reizē. Labs princips ir parādīt darbu, ļaut jaunietim to izmēģināt un pēc tam pārbaudīt kopā.
Dodiet konkrētu atgriezenisko saiti
Vērtējiet ne tikai to, kas nav izdevies. Nosauciet arī konkrētu paveikto, instrumenti ir nolikti vietās, dobe ir izravēta līdz malai, malka salikta stabili. Tas palīdz jaunietim saprast, kā izskatās kvalitatīvs darbs.
Ja rezultāts nav pietiekams, paskaidrojiet, kas jāizlabo un kāpēc. Piemēram, nevajag teikt viss ir pavirši. Labāk norādīt, Eja ir atbrīvota, bet kartona kastes vēl jāiznes, lai telpā nebūtu ugunsdrošības riska.
Atļaujiet pieņemt lēmumus
Atbildība aug tad, ja jaunietim ir iespēja izvēlēties darba secību, paņēmienu vai laiku noteiktās robežās. Piemēram, viņš var izvēlēties, vai vispirms sakopt siltumnīcu vai savākt zarus, ja abi darbi jāpadara līdz dienas beigām.
Šāda izvēle māca plānot, novērtēt darba apjomu un uzņemties sekas, ja uzdevums tiek atlikts. Arī jauniešu praktiskā interese par dažādu jautājumu izpēti var kļūt par labu pamatu patstāvībai, kā rāda skolēnu pētījumu tēmas.
Rīkojieties sarežģītās situācijās
Ikdienā bieži rodas situācijas, kad jaunietis atsakās no darba, dara to pavirši vai vēlas izmantot telefonu darba laikā. Šādos gadījumos svarīgākais ir nevis tūlītējs sods, bet skaidra saruna par vienošanos.
Ja darbs nav veikts, noskaidrojiet iemeslu. Iespējams, uzdevums bijis pārāk sarežģīts, norādes nav bijušas saprotamas vai jaunietim pietrūcis piemērotu rīku. Ja iemesls ir nevēlēšanās pildīt skaidri sarunātu pienākumu, sekai jābūt loģiskai, piemēram, uzdevums jāpabeidz pirms citām ieplānotajām nodarbēm.
Nevajag jaunieti pazemot par kļūdām vai salīdzināt ar citiem. Tas neveido darba tikumu. Daudz efektīvāk ir parādīt, ka kļūda ir jāizlabo un ka palīdzību drīkst prasīt pirms situācija kļūst bīstama vai nekontrolējama.
Darba pieredze sākas mājās
Mājas un dārza darbi ir droša vieta, kur jaunietis var apgūt darba paradumus. Skaidri uzdevumi, samērīga slodze, droši darba apstākļi un godīga atgriezeniskā saite palīdz veidot ne tikai praktiskas iemaņas, bet arī spēju turēt solījumu.
Jauniešu atbildība nostiprinās tad, kad jaunietis redz sava darba nozīmi un saprot, ka viņam uzticas. Sāciet ar vienu konkrētu uzdevumu, pārrunājiet rezultātu un pakāpeniski uzticiet vairāk.
